Autore: klīniskā psiholoģe, Mg. psych. Inga Dreimane

Pašdisciplīnu ir vienkārši ievērot, tiklīdz ir skaidrs, kas tā ir un, kā tā darbojas. Tikt līdz skaidrībai prasa laiku, telpu un uzmanību.

Lai arī, saprotot pašdisciplīnu, tā kļūst vienkārša, ne vienmēr tā paliek viegla. Dažreiz tā ir grūta, bet grūtums vairs nav svešs un bīstams. Grūtums ir pamatīgs, tālejošs un Tavs sabiedrotais.

Pašdisciplīna izaug no cilvēka centra.

To veido 4 debess puses:

  • vienmērīgums,
  • stresa tolerance,
  • resilience,
  • izturība.

Lai kurā virzienā Tu dotos, Tavs ceļš ietver vairākus posmus.

Viss sākas ar iziešanu cauri vārtiem. Iepazīšanās.

Pēc tam ir gājiens cauri mežam, kurā pamazām iemācies neapmaldīties. Efektivitāte.

Aiz mežiem seko prērija (tuksnesis). Soli pa solim, atkal un atkal, viens un tas pats un tomēr jau kaut kas cits. Tu atmet visu lieko un iemācies iztikt ar pašu galveno. Viens instruments, daudz dažādu pielietojuma veidu. Integrācija.

Un tad Tu nokļūsti pie ceļa zīmes “ceļa beigas”. Tavs vienīgais ceļš ir degungals – kur tas rāda, tur ej. Un tur jau vairs neko. Kas ir līdzi, tas ir. Un ar to pietiek. Konfrontācija.

Un atkal jauni vārti, jauna iepazīšanās.

Neviena no debess pusēm nav svarīgāka par pārējām. Tāpat ir ar pašdisciplīnu veidojošām daļām. Tās visas ir vienlīdz svarīgas un pat tad, ja cilvēks ir nospraudis mērķi doties vienā virzienā, ceļā nāk pagriezieni gan pa labi, gan pa kreisi, solis jāsper te uz priekšu, te atpakaļ. To ignorējot, cilvēks pats sevi iedzen stūrī, no kura nav izejas, jo priekšā ir tikai necaurejama siena.